Kas ir ilgtspējība un kas jauns modes pasaulē? Saruna ar ”Fungi Future” dibinātāju Mārtiņu Lastovski.

Padalies, lūdzu, īsumā kāda ir tava biznesa ideja un ar ko tā ir īpaša?

Mūsu biznesa ideja ir modes manekeni no micēlija kompozītmateriāla. Mēs ņemam lauksaimniecības un organisko audumu atkritumus un ar “sēnes” palīdzību to pārvēršam videi draudzīgā “putuplastā”, kas sadalās vidē, to pat uzlabojot. Divas sēnes ar vienu griezienu – unikāls produkts un atkritumi, kas palīdz zemei. Grēta Tūrnberga domājams par šo ideju būs sajūsmā. Šobrīd neviens pasaulē neko tādu neražo – mums ir iespēja būt pirmajiem. 

Ko tev nozīmē ilgtspējība?

Ilgtspējība, manuprāt, ir domāšanas veids, kas ietver sevī spēju pārkāpt pāri individuālajam ego un pierādīt sevi kā sabiedrības daļu – ne tikai tagadnes, bet arī nākotnes sabiedrībai.

Vai reālistiski nākotnē lielākā daļa modes pasaules varētu pāriet uz micēlija manekeniem?

Jā, un šī pāreja jau tagad ir manāma, labs piemērs bija Tokijas EKO modes izstāde, kur tika meklēti un piedāvāti dažādi manekenu varianti, bet līdz šim izvēlētie materiāli nav bijuši pietiekami atbilstoši tehniskajām prasībām, kur micēlijs perfekti iekļaujas. To, vai šim materiālam izdosies pirmajam ieņemt tirgu, grūti spriest, bet mēs darām visu, lai tas tā būtu. Tas nebūs nekāds pārsteigums, ja pēc 10 gadiem lielākā daļa pasaules manekenu būs no micēlija.

Kā, tavuprāt, katrs cilvēks varētu samazināt savu nospiedumu uz globālo sasilšanu un piesārņojumu?

Ņemot vērā, ka šis ir globāls izaicinājums, vienīgais veids, kā šo problēmu var atrisināt – ir mainot sabiedrības domāšanu. Mēs esam nonākuši pie fundamentālas problēmas, kuru indivīds viens nevar atrisināt, lai to izdarītu mums jābūt vienotiem – ,tas nozīmē, nolikt malā stereotipus, provinciālismu, aizspriedumus, jākļūst saprotošākiem un empātiskākiem – tas ir vienīgais ceļš uz progresu.

Kam, tavuprāt, būtu jāuzņemas atbildība par ātrās modes sekām un piesārņojumu?

Sabiedrībai, tas ir, mums patērētājiem un ražotājiem kopā. Patiesība ir vienkārša, bet sāpīga – kur pieprasījums, tur seko piedāvājums. Ražotāji meklē, kā ietaupīt un izvēlas videi nedraudzīgas izejvielas. Par visu mēs ar kaut ko maksājam – jautājums, ar ko? Par lētu jaku mēs maksājam ar piesārņotu vidi, bērnu darbaspēku, monokultūras izplatību.

Kā tu šobrīd attīsti “FungiFuture” un kādi paradumi palīdz tev attīstīt savu ideju?

Šobrīd strādāju pie vizuālajiem materiāliem – draudzējos ar grafisko dizainu. Ar komandu aktīvi darbojamies pie savas laboratorijas ierīkošanas. Ja to var nosaukt par paradumu, tad es teiktu pozitīvā attieksme un radošā pieeja. Nepārtraukti izglītojos lasot un stāstu par ideju ikvienam, kurš gatavs klausīties, tādējādi saņemot dažnedažādākos ieteikumus. Cilvēki mums apkārt ir ļoti atsaucīgi, par to milzīgs prieks un paldies!

Padalies, lūdzu, ar kādu grāmatu vai cilvēku, kas tevi motivē?

Grāmata, kas mani visvairāk ir iedvesmojusi “The Fish That Ate the Whale”, ir episks stāsts par vienu no iespaidīgākajiem uzņēmējiem vēsturē. Bet jāatzīst, ka mani komandas biedri ir mana iedvesma ikdienā – mums katram ir pa superspējai un īpašs redzējums – es no tā mācos un pilnveidojos. 

Ko tu teiktu studentam, kas vēl baidās attīstīt kādu biznesa ideju?

Sliktākais, kas var notikt, ir zaudēts laiks, bet ja paskatās no citas perspektīvas – tu iegūsti zināšanas un pieredzi, līdz ar to, esi ieguvējs, lai kāds arī būtu rezultāts. Viss ir atkarīgs no tavas attieksmes. Vai no tā būtu jābaidās? - Nu nē, par šādu iespēju tikai jāpriecājas.

Trīs lietas, kas vajadzīgas labai biznesa idejai?

Attieksme, komanda un vēlme darīt. Visu pārējo var iegūt.

Kāda ir tava nākotnes vīzija uzņēmumam? Vai ir kāds īpašs mērķis ko vēlies sasniegt?

Vēlos, lai mūsu uzņēmums kalpo kā piemērs, ka zinātnisku inovāciju ir iespējams komercializēt arī lokāli. Mērķis ir iedvesmot sabiedrību uz labāku un ilgtspējīgāku rītdienu, izmantojot lokālos resursus.

Zinot to ko tu zini tagad, vai ir kaut kas ko tu būtu mainījis savas idejas attīstībā?

Jā, protams, bet, ja tā padomā – ir labi tā, kā ir. Tie puni uz galvas liek vairāk domāt pirms nākamreiz skrien ar galvu sienā.

Intervija tapusi sadarbībā ar inkubatorā realizēto #futurecreators programmu, intervijas autore: Anete Krūmiņa